Iepriekšējā bloga rakstā iesākām stāstīt par aktīvu pārmaiņu vadības fāzēm mācību vides dažādošanai. Kopdarba un diferenciācijas fāzi papildina atvērtā un pašmācības fāze.
Atvērtā fāze
Atvērtajā fāzē vēl arvien tiek izmantotas dažādas koncepcijas, piemēram, dažādu vecumu grupas vai kopīgas nodarbības, tomēr atbildība pamazām tiek pārlikta uz skolēniem un to grupām. Šīs fāzes pamatā ir individuāls, pāru un komandas darbs. Pēc projekta darba tiek apgūtas jaunas sociālās prasmes – piemēram, pārraudzība un prezentēšana (publiskā uzstāšanās).
Atvērtajā fāzē tiek uzsvērts, ka brīvība ir skolēna neatkarība un atbildība vienlaikus, mācot skolēniem noteikt dažādas prioritātes dažādiem mācību priekšmetiem, apgūt laika pārvaldību un pašatbildību. Lai parūpētos par ikviena bērna vajadzībām, mācību stundas ietver arvien atvērtākas mācību formas.
Pašmācības fāze
Šajā fāzē atbildība gulstas tikai uz skolēnu. Šobrīd būtiska ir klases telpas individualizācija, kur katram skolēnam ir sava darba zona/vieta un viņš var just, ka strādā individuālā līmenī, ar saviem projektiem, izmantojot savus piederumus. Klases telpas ir viegli pārkārtojamas un, izmantojot pārvietojamus aizslietņus, var veidot individuālas telpas.
Runa nav tikai par zināšanu maksimālu paplašināšanu, bet arī par kritisko domāšanu un procesu, kas tiek izmantots, lai iegūtu zināšanas un pielietotu tās praktiski. Šo koncepciju sauc par pašnoteiktu un pašorganizētu mācīšanos, un tā apzīmē pieeju, kad skolēni paši nosaka, ko, kad un kur tie apgūst, kā arī – kā un ar ko kopā viņi to dara.
Pašorganizētas mācīšanās procesā katram skolēnam ir pašam jāpieņem svarīgākie lēmumi. Ekonomiskās, tehniskās, kultūras un sociālās pārmaiņas modernajās sabiedrībās prasa jaunu zināšanu kvalitāti. Zināšanām ir jābūt savietojamām ar jaunajām un neparedzamajām norisēm sabiedrībā. Skolām būtu jāmāca un jāsagatavo skolēni mūžizglītībai. Pašorganizēta mācīšanās var palīdzēt attīstīt šo zināšanu šķautni.
Visi mācās kopā, un ikviens apgūst kaut ko jaunu. Tāda ir šodienas moderno skolu ikdiena, un katrs skolēns tiek novērtēts atbilstoši tā individuālajiem sasniegumiem.
Noslēgums
Digitālajām mācībām ir būtiska ietekme visās četrās fāzēs. Parasti to lietojums ir saistīts ar konkrētajiem projektiem. Jo vairāk mēs pielāgojamies pašorganizētam mācību procesam, vienlaikus izmantojot digitālās mācīšanās nodrošinātās priekšrocības, jo labāk varam izcelt un atbalstīt mācību mērķus, tā nodrošinot panākumus.
Didaktiskā mācīšanas metode vēl arvien ir būtiska pamatpriekšmetiem, piemēram, matemātikai, valodām u.c., tomēr sociālo prasmju apguve ir būtiska, lai skolēnus sagatavotu nākotnes karjeras iespējām un prasībām. Ieviešot šos četrus mācību stilus, izmantojot dažādās fāzes, varam vieglāk saprast, kā modernizēt esošo mācību vidi, vienlaikus gūstot praktisku izpratni par to, kāds ir šo metodoloģijas pārmaiņu nodrošinātais ieguvums.